Prakses stāsts: No idejas līdz produktam
This Blog Post soon will be available in English as well...
____________________
Dzīve mums neskaitāmas reizes piespēlēs situācijas, kurās gribot-negribot nākas pieslīpēties un, vārda labākajā nozīmē, mainīties notikumu gaitai līdzi. Ar šādu domu es nepiedzimu, bet tā pie manis atnāca salīdzinoši nesen. Pirms tam es kā vislielākais spītnieks turējos pretī, dusmojos un pārdzīvoju par visu, kas mainīja manu ikdienu un notikumus ap mani, man pašai to negribot. Bet ticu, ka ļaujot situācijām notikt un ļauties arī tobrīd šķietamai nejēdzībai, mēs neiztērējam tik daudz enerģijas un nervus. Pieņemt situāciju tādu kāda tā ir, ja neko pats nespēj mainīt. Lai gan man šķiet, ka mēs paši vienmēr sevi varam pozitīvi sagatavot pārmaiņām, vai vismaz darīt kautko lai ātrāk izdzīvotu lai piedzīvotu šo pārmaiņu procesu.
Un tā ir ar šo pandēmijas situāciju pasaulē. Darbu un notikumu kārtību kādu mēs piedzīvojam un pieskaņojamies tai šobrīd, vēl pirms gada pat iedomāties nevarējām. Jau septembrī, apzinpoties, ka situācija pasaulē tik ātri neiedzīvosies vecajās sliedēs, es nolēmu vuuven darbnīcu uz laiku slēgt, tādējādi nododot visus aušanas darbus savas mīļās kolēģes Antas rokās. Viņa savās mājās iedzīvinājusi abas stelles, kurās nu tiek austas vuuven šalles un citi tekstila audumi, kamēr es varu vairāk pievērsties citiem darbiem un jaunu ideju realizēšanai. Bet jau jūtu, ka pirksti un prāts ilgojās pēc aušanas.
Jāsaka, ka šis laiks ir pavēris jaunu iespēju saziņai. Zoom mītiņi, Skype tikšanās LIVE semināri, neskaitāmi zvani un WhatsApp sarakstes ar sadarbības partneriem darba ātrumam un fleksiblitātei ir pāršķīruši jaunu lapu. Un šis laiks mani saveda kopā ar Amandu, otrā kursa studenti no LLU Tehniskās Fakultātes, kurai šogad praksi "Dizains un Amatniecība" bija jāiet uzņēmumā, kas apvieno abus.
Iepriekš klātienē esmu apmācījusi vairākas studentes, tieši aušanas tehnoloģijās un aušanā, bet Zoom praksē tas īsti nebūtu iespējams, tāpēc es izveidoju trīs praktisku uzdevumu "kursu", kas no domas par vēlmi radīt tevi aizved līdz produkta kolekcijas vīzijai un vēlāk produkta izstrādei.
No idejas par produktu līdz produktam.
- Viens no pirmajiem To-Do darbiņiem ir ideju krāšana, jeb vienkāršāk sakot - saglabā jebko, kas tevi iedvesmo, patīk kompozīcija, krāsu estētika, izmantotā tehnika, jebko sava Pinterest profila mapītēs vai noseivo Instagram platformā. Man pašai ir izveidojusies krietni liela kolekcija ar manām iedvesmu vācelītēm. Kā jaunas kolekcijas izstrādei, tā gatavošanās fotosesijai vai satura veidošanai man nāk palīgā iepriekš sakrātās iedvesmas. Varbūt tu padomāsi, ka tā taču ir špikošana, bet tā nav, jo ideju nevajadzētu kopēt 1:1, nav jāatveido redzētais. Ir jārada pašam savs saturs. Savu kolekciju radīšanā es gūstu iedvesmu no interjera un krāsu estētikas, no dabas raportiem un krāsu salikumiem, no vizuālās mākslas, bet tāpat lielu daļu no vīzijas par produktu, es gūstu no klientu atsauksmēm un tā brīža tendencēm.
*Jau gadiem visas iedvesmas salabāju pa mapītēm izmantojot Pinterest, kā arī Instagram SAVE sadaļu. Arī tur iespējams visu sakārtot visu mapītēs
- Domas vislabāk raisās ja tās izliek uz papīra. Tāpēc vislabāk kā sakārtot idejas, ir tās visas izskicēt uz papīra vai veidot tās digitāli. Kā izdejas izlikšanas veids man ļoti patīk arī kolāžas, arī kolāžas var efektīvi savienot digitāli. Atminos, ka skolas laikā mēs skicējām līdz pat 50 dažādu priekšmetu interjera priekšmetiem un mēbelēm, 20 un 30 dažādiem svārkiem, apkaklēm un blūzēm. Un brīdī, kad šķiet, ka visu sev zināmo arsenālu esi jau izzīmējis, paveras jauna šķautne un top kas jauns, utopisks un neordinārs. Tajā brīdī, kad šķiet ka visas tavas zināšanas par konkrēto formu jeb priekšmetu ir izsīkušas sākas patiesais darbs pie kā jauna un unikāla. Mums nevajadzētu tiekties radīt pakaļdarinājumu, mums vajadzētu pakāpties uz iedvesmām un radīt ko no sevis izdzīvotu. Es kā tekstilmāksliniece neizdomāšu jaunu vienkārtni vai rožceliņu, bet es varu jau zināmu rakstu vai rakstu kopumu ielikt formā un krāsu savienojumā, kas veidos jaunu vizuālu, sajūtamu produktu . Vienīgā vieta, kur taisīt pakaļdarinājumus ir mācību procesā, kad vēlies atkost vai izzināt kā produkts ir veidots. Man šis process šobrīd ļoti palīdz izprast grafisko valodu, kuru analizēju un sadalu reizinātājos, mēģinot nokopēt labus piemērus.
*2015. gada skice - kolāža/ 2017. gada S.Lūses skice VUUVEN apģērbu kolekcijai
- Kā pēdējo uzdevumu mēs analizējām sociālos medijus un vidi par piemēru ņemot citus māksliniekus vai tās nozares pārstāvjus. Izprast komunikācijas stilu un vietu, kurā tu vēlēsies satikt savu nākotnes klientu. Jo vides var būt dažādas, un šobrīd viena no daudzsološakajām un tai pat laikā sarežģītākajām ir virtuālo platformu telpa - LinkedIn, Facebook, Instagram, Google, TikTok, Behance, Etsy u.c. Ir vairāk kā skaidrs, ka būt visur un kvalitatīvi ir neiespējami, tāpēc būtiski izvērtēt, kurā platformā virzīsi produktus un tālāku komunikāciju ar savu klientu. Kuru platformu patērē un pavada laiku visvairāk tavs potenciālais vai jau esošais klients?
Kopumā šo procesu es dēvēju par apkārtējās vides un savu resursu izpēti. Izpēte ir pirmais posms laba produkta radīšanai. Kad radījām VUUVEN pirmo kolekciju, mēs izdomājām daudzas smieklīgas, muļķīgas, jau radītas un kopumā neveiksmīgas idejas, pat pirmā kolekcija bija liels eksperiments. Bet šis process ir bijis ļoti svarīgs - radīt daudz ideju, lai izsvītrotu un izanalizētu, un atrastu vislabāko. Ar to arī tālāk strādātu. Un pēc izpētes procesa nāk paraugu veidošana, materiālu specifikācijas un atlase, parametri. Uz papīra viss izskatās brīnišķīgi, bet kā krāsa ar materiālu savienojas to realizējot dzīvē un formā. Pēcapstrāde un kā produkts atbilst kvalitātes standartiem. Daudz procesu vēl veicami līdz gala rezultāts būs gatavs. Bet par tiem, citreiz. Tāpēc priecāšos, ja rakstīsi ieteiksi, ja Tev patika ko šādu lasīt! Atgriezeniskā saite man ir ļoti būtiska <3
Atsauksme no Amandas:
Prakses laikā, darbojoties uzņēmumā “Vuuven”, ieguvu daudz noderīgu teorētisko zināšanu par tekstilnozari. Par to liels paldies jāsaka dizainerei Kristīnei Ķepalei, kura sirsnīgā veidā iepazīstināja mani ar savu sirdslietu. Šī bija ļoti interesanta pieredze - darboties attālināti, kas ļāva ieskatīties uzņēmuma dārbībā no teorētiskās puses, tostarp deva nelielu ieskatu kolekciju izveidē. Man tika doti trīs uzdevumi, kas lika izaicināt un pierādīt sevi. Praksi gaidīju ar patīkamu satraukumu, jo līdz šim aušana bija sveša. Šī ir mana pirmā prakse uzņēmumā, tāpēc nezināju, kas mani sagaida. Lielākās bažas sagādāja doma par komunikāciju virtuālajā vidē, taču jau pirmajā dienā satraukums zuda un izveidojās draudzīga gaisotne. Praksi vērtēju kā izdevušos, novēlu katram atrast tik pretimnākošu un ieinteresētu prakses vietu un vadītāju kā "Vuuven" un Kristīni!